Ass - labākie joki

Gaismas laušanas ir parādība, kad gaismai pārejot no vienas vides citā vidē, kurā ir atšķirīgs gaismas izplatīšanās ātrums, tā maina gaismas staru izplatīšanās virzienu. Gaismai lūstot var novērot priekšmetu formu, novietojumu un izmēru izmaiņas. Gaismas atstarošana un gaismas laušana vienlaicīgi notiek, ja uz robežvirsmu starp divām caurspīdīgām vidēm krīt gaismas staru kūlis. Savukārt, viendabīgā vidē gaisma izplatās taisnā virzienā, bet ja tās ceļā ir šķēršļi, tad vietās, kur gaismas stari nenonāk, rodas ēna.

Gaismai ir lielāks izplatīšanās ātrums optiski mazāk blīvā vidē. Gaismas krišanas leņķis ir lielāks kā gaismas laušanas leņķis, kad gaisma pāriet no optiski mazāk blīvas vides uz optiski blīvāku vidi. Savukārt, gaismas laušanas leņķis ir lielāks kā gaismas krišanas leņķis, kad gaisma pāriet no optiski blīvākas vides uz optiski mazāk blīvu vidi. Tātad, jo lielāks ir gaismas ātrums, jo gaismas laušanas koeficients, kas raksturo katru caurspīdīgu vielu, ir mazāks un gaismas stari mazāk lūzt.

V. Snelliuss daudzu eksperimentu rezultātā 1660. gadā pierādīja, ka vienā plaknē atrodas krītošais stars, lauztais stars un arī perpendikuls, kas ir vilkts stara krišanas punktā pret robežvirsmu. Gaismas stars netiek lauzts, ja gaisma krīt perpendikulāri pret robežvirsmu starp divām caurspīdīgām vidēm.