|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
During their silver anniversary, a wife reminded her husband: Do you remember when you proposed to me, I was so overwhelmed that I didn't talk for an hour?" The hubby replied: "Yes, honey, that was the happiest hour of my life."
|
 |
|
|
|
Aiz sienas:
- Nopūsties...aizturēt elpu! Varat elpot!
- Tēti, vai mammai taisa flurogrāfiju?
- Nē, viņa viesiem demonstrē savu jauno servīzi! |
 |
|
|
|
Kareivis dodas militārajā misijā uz ārzemēm. Tēvs viņu pirms prombraukšanas brīdina:
- Ar sievietēm – nē un nē! Citādi aplipinās tevi ar kaut ko, pēc tam aplipināsi sievu, viņa – mani, es – tavu māti, un tu jau zini, kāda ir māte! Aplipinās visu pilsētu! |
 |
|
|
|
Vecam ebrejam mirst sieva:
- Ābram, vai tu pēc manas nāves apprecēsies?
- Nē, mīļā, ko tu!
- Kāpēc? Tu taču esi vēl spēka pilns!
- Tāpēc, ka labāku par tevi man neatrast, bet tādu pat man nevajag. |
 |
|
|
|
Sarunājas divi draugi.
- Klausies, vecīt, tu jau 10 gadus esi precējies, bet bērnu vēl arvien nav. Kāpēc tā?
- Redzi, tas ir garš stāsts. Kāzu priekšvakarā es savai līgavai teicu: „Klausies, dārgā, mums rīt ir kāzas, nav, ko gaidīt! Iesim pie manis un...”. Viņai bija tik nelaimīgs skatiens, ka es tā arī vairāk neesmu jautājis, ne reizi! |
 |
|
|
|
- Ar to meiteni es sēdēju vienā solā, pēc tam mēs apprecējāmies, piedzima bērni...
- Un pēc tam?
- Pēc tam mūs izsēdināja. |
 |
|
|
|
- Mani bērni! Es mirstu, atnesiet man glāzi ūdens!
- Tēvs, 1.janvārī visi mirst! Piecelies un atnes pats! |
 |
|
|
|
- Kāds tev šodien loms? Vai vakariņām ko izdevās noķert?
- Izdevās, bet nedomāju, ka būtu jēga ēst beigtu ūdenslīdēju. |
 |
|
|
|
Māte jautā dēlēnam:
- Ko tu gribētu – māsiņu vai brālīti?
- Zaļu krokodilēnu, - mazais atbild.
Nākošajā dienā viņš, atnācis no bērnudārza, paziņo:
- Mēs šodien ar večiem apspriedāmies un secinājām – vai nu krokodilēnu vai abortu. |
 |
|
|
|
Veikalā.
- Kundzīt, ko jūs meklējat?
- Bērnu ratiņus.
- Ja vēlaties, lai mazuli biežāk laukā vestu tēvs, ņemiet šos, ar pelnu trauku un statīvu alus pudelei. |
 |
|
|
|
Vīrs, kura sieva drīz taisās dzemdēt, nolēmis šim notikumam sagatavot mazo meitu:
- Pie mums drīz atlidos stārķis.
- Kaut tikai nenobaidītu mammu, - mazā iesaucas.
- Kāpēc?
- Vai tad tu nezini, ka grūtniecēm no stresa var gadīties spontānais aborts?! |
 |
|
|
|
No rīta piecēlos, ātri, ātri nomazgājos. Izslaucu govis, izdzinu ganos. Ātri uz mājām, pamodināju, pabaroju un aizvedu uz skolu bērnus.
Ātri uz mājām, noasināju izkapti, sapļāvu trušiem zāli, pabaroju, pārģērbos, nesos uz ofisu. Atlaidu pāris idiotus, nodevu atskaites Valsts ieņēmumu dienestam, pārbaudīju ieejošos, izejošos maksājumus, noslēdzu... |
 |
|
|
|
Sieva dzemdējusi jau divpadsmito mazuli un izrakstās no slimnīcas. Atvadoties medmāsa saka:
- Es domāju, ka pēc gada apmēram šajā laikā jūs atkal būsiet pie mums!
- Nē, ne, vairāk mēs nesatiksimies! – sieviete atbild.
- Kāpēc jūs tā domājat?
- Tāpēc, ka abi ar vīru beidzot sapratām, kā viņi rodas. |
 |
|
|
|
- Kas jādara sievietei, lai viņa laulībā justos laimīga?
- Jāsaprot savs vīrs un nedaudz viņš jāmīl.
- Un kas jādara vīrietim, lai viņš laulībā justos laimīgs?
- Jāmīl sava sieva un nav jāmēģina viņu saprast. |
 |
|
|
|
Viena blondīne – otrai:
- Mans vīrs mani tik ļoti krāpj, ka es vairs pat nezinu, no kā man ir bērni! |
 |
|
|