Visādi zvēri sakrīt bedrē…
Paiet viena diena paiet otra…
Nevar vairs iztikt bez ēšanas…
Nu pieceļas Lācis visbeidzot un saka:
“Nu draugi tā mēs visi badā nomirsim,varbūt apēdēsim to kam visgarākās ausis!”
Visi zvēri piekrīt bet zaķītis pieceļas sašpļauj ķepās pieglauž ausis un saka:
“Nu...

- Kāpēc gailis ieraugot vistu, dažkārt lēkā uz vienas kājas?
- Acīmredzot, tajā mirklī ar otru kāju viņš pogā vaļā bikses.

Lācis mežā pasludinājis sauso likumu.
Visi zvēri jaunajam likumam pakļaujas.
Viss kārtībā…
Pēc laika lācis iet pa mežu, redz-peļķē vārtās galīgi piedzēris zaķis.
- Lācis dusmīgs: “tu ko???Likumus pārkāp???”
- Zaķis: “Ei, tu , pinkainais…Tu te ar saviem likumiem. ej un zvērus baidi, bet uz mums, zivīm…ikk…ikk…tavas...

Sēž divas blusas, skatās zvaigznēs, tad viena jautā otrai:
“Kā tev liekas, vai uz citiem suņiem arī ir dzīvība?”

Ēzelītis iet pa taciņu un redz ka pretī nāk monstrs.
Ēzelītis apstājas un vaicā:
-Kas tu tāds?
-Esmu parastais zirgēzelis.
-Kā to saprast?
-Vienkārši. Man māte ir ēzelis un tētis zirgs.
Ēzelītis nobrīnās un iet tālāk, nu satiek citādu monstru.
-Kas tu tāds?
-Skudrulācis.
-Labi, labi. Vairs tu mani ar pasakām...