Vasara, dienas vidus, sutoņa. Kāds vīrietis ar velosipēdu minas augšup kalnā. Beidzot uzbraucis pašā virsotnē, viņš tur redz upīti un tiltu, uz kura sēž vīrietis un makšķerē. Viņš pieiet un jautā:
- Nu ko, vecīt, makšķerē?
Klusums.
- Klau, vecīt, makšķerē?
Atbildes nav. Situācija atkārtojas vēlreiz, un tad velosipēdists uzkāpj uz riteņa un brauc lejā. Bez piepūles, priecādamies. Kad viņš gandrīz ticis lejā, izdzird kādu saucam no augšas. Apstājies un pagriezies, viņš redz kalna galā stāvam makšķernieku un mājam ar roku. Velosipēdists griežas riņķī un atkal ar milzu piepūli minas augšup. Pārguris viņš sasniedz kalna virsotni, kur stāv makšķernieks un jautā:
- Nu ko, vecīt, braukā ar riteni?
